Elektromiogrāfija

Elektromiogrāfija (EMG) ir diagnostikas metode, ar kuru mēra muskuļu elektrisko aktivitāti gan miera stāvoklī, gan kontrakcijas laikā. Tā palīdz noteikt nervu vai muskuļu bojājumus, piemēram, perifēro neiropātiju, miopātiju vai nervu sakņu kompresiju. EMG parasti tiek veikta, ievietojot smalkus adatveida elektrodus muskuļos, lai fiksētu elektriskos signālus, kas rodas muskuļu šķiedru saraušanās laikā. Rezultāti ļauj ārstam izvērtēt muskuļu un nervu funkcionalitāti un plānot atbilstošu ārstēšanu.

Kā tiek veikta Elektromiogrāfija?

Elektromiogrāfija (EMG) tiek veikta šādi:

  1. Pacients sēž vai guļ ērtā pozīcijā, un ārsts ievieto smalkus adatveida elektrodus izvēlētajos muskuļos.
  2. Ierīce reģistrē elektriskos signālus miera stāvoklī un muskuļa saraušanās laikā, kad pacients tiek lūgts veikt konkrētas kustības.
  3. Dažos gadījumos papildus tiek izmantoti virsmas elektrodi, kas fiksē muskuļu aktivitāti plašākā zonā, lai analizētu nervu un muskuļu darbību.
  4. Procedūra ļauj novērtēt muskuļu un nervu veselību un identificēt bojājumus.

Izmeklējuma garums

30-90 min.

Sagatavošanās

Ipaša sagatavošanās nav nepieciešama

Ko klients sajutīs?

Īslaicīgs, parasti viegli panesams diskomforts

Ierobežojumi

Irobežojumi ir, informēs ārsts.

Metodes plusi:

Elektromiogrāfijas (EMG) priekšrocības ir: tā sniedz tiešu un precīzu informāciju par muskuļu un nervu funkciju, ļaujot diagnosticēt perifēros nervu bojājumus, miopātijas vai nervu saknīšu kompresijas; palīdz agrīni atklāt pat vieglus nervu vai muskuļu traucējumus, pirms parādās acīmredzami simptomi; rezultāti ļauj plānot individuālu ārstēšanu un rehabilitāciju, novērtējot terapijas efektivitāti.

Rezultātus un slēdzienu

Izsniegs ārsts

Kādos gadījumos jāveic Elektromiogrāfija?

Elektromiogrāfiju (EMG) veic šādos gadījumos:

  • ja pacientam ir muskuļu vājums, krampji, nejutīgums vai tirpšana, lai noteiktu nervu vai muskuļu bojājuma cēloni;
  • pie aizdomām par perifēro neiropātiju, sakņu kompresiju vai miopātiju;
  • pēc traumām vai nervu bojājumiem, lai izvērtētu nervu un muskuļu atjaunošanos;
  • lai monitorētu terapijas efektivitāti pacientiem ar hroniskām neiroloģiskām vai muskuļu slimībām.