Elektroencefalogrāfija
Elektroencefalogrāfija (EEG) ir neinvazīva metode, ar kuru reģistrē smadzeņu elektrisko aktivitāti. Pārbaudes laikā uz galvas tiek izvietoti elektrodi, kas fiksē smadzeņu viļņus dažādās frekvencēs. EEG palīdz diagnosticēt epilepsiju, miega traucējumus, smadzeņu bojājumus un citus neiroloģiskus stāvokļus.
Kā notiek elektroencefalogrāfijas izmeklējumi?
Elektroencefalogrāfijas (EEG) izmeklējumā pacients sēž vai guļ ērtā pozīcijā, un uz galvas tiek uzlikti elektrodu siksniņi vai individuāli elektrodi ar vadītspējīgu želeju. Elektrodi reģistrē smadzeņu elektriskos viļņus, kamēr pacients atpūšas, skatās uz fiksētu punktu vai veic dažus uzdevumus, piemēram, acu aizvēršanu un atvēršanu vai hiperventilāciju. Ieraksts tiek analizēts datorā, lai novērtētu smadzeņu aktivitātes modeļus un identificētu iespējamās novirzes.
Izmeklējuma garums
20-60 min.
Sagatavošanās
Nav īpaša sagatavošanās nepieciešama. Izgulēties un atpūsties, ja paredzēts miega EEG.
Ko klients sajutīs?
Nesāpīga metode. Var būt neliela vēsuma vai spiediena sajūta
Ierobežojumi
Ir ierobežojumi. Par to Jūs informēs ārsts.
Metodes plusi:
Elektroencefalogrāfijas (EEG) plusi ir: tā ir droša, nesāpīga un neinvazīva metode smadzeņu aktivitātes novērtēšanai; ļauj precīzi diagnosticēt epilepsiju, miega traucējumus un citus neiroloģiskus stāvokļus; nodrošina tiešu smadzeņu elektriskās aktivitātes mērījumu, kas palīdz monitorēt terapijas efektivitāti vai slimības progresu.
Rezultātus un slēdzienu
Parasti elektroencefalogrāfijas (EEG) rezultāti tiek sagatavoti dažu dienu laikā pēc procedūras, bieži vien 1–3 darba dienu laikā. Sarežģītākos gadījumos vai ja nepieciešama detalizēta analīze, rezultātu sagatavošana var aizņemt ilgāku laiku no 1 -4 nedēļām.
Kādos gadījumos jāveic Elektroencefalogrāfija?
Elektroencefalogrāfiju (EEG) veic šādos gadījumos:
- ja pacientam ir epilepsijas vai krampju lēkmju simptomi;
- pie miega traucējumiem, piemēram, bezmiega vai pārmērīgas miegainības dienas laikā;
- ja ir aizdomas par smadzeņu bojājumiem, iekaisumiem vai neiroloģiskiem traucējumiem;
- lai monitorētu smadzeņu aktivitāti pēc traumas vai ārstēšanas, novērtējot terapijas efektivitāti.