Elektrokardiogramma
Elektrokardiogramma (EKG) ir diagnostikas metode, ar kuru tiek reģistrēta sirds elektriskā aktivitāte. Tā palīdz novērtēt sirds ritmu, impulsa vadīšanu un iespējamos sirds darbības traucējumus, piemēram, aritmijas, išēmiju vai infarkta pazīmes. Procedūra ir neinvazīva, ātra un nesāpīga, un rezultāti tiek attēloti kā līkne, kas parāda sirds elektrisko viļņu secību. EKG ir būtisks līdzeklis sirds veselības novērtēšanai un diagnostikai.
Kā tiek veikta Elektrokardiogramma?
Elektrokardiogramma (EKG) tiek veikta šādi:
- Pacients sēž vai guļ ērtā pozīcijā, un uz krūškurvja, rokām un kājām tiek novietoti elektrodu plāksteri.
- Elektrodu palīdzību ierīce reģistrē sirds elektriskos signālus vairākās novērošanas līnijās.
- Parasti pacients tiek lūgts miera stāvoklī elpot normāli, nepakustēties un nekustīgi palikt procedūras laikā, kas ļauj iegūt precīzus datus par sirds ritmu un impulsu vadīšanu.
Izmeklējuma garums
10-15 min.
Sagatavošanās
Nav nepieciešama īpaša sagatavošanās.
Ko klients sajutīs?
Īsa, droša, nesāpīga procedūra.
Ierobežojumi
Nav.
Metodes plusi:
Elektrokardiogrammas (EKG) priekšrocības ir: tā ir ātra, nesāpīga un neinvazīva metode sirds elektriskās aktivitātes novērtēšanai; ļauj atklāt sirds ritma traucējumus, aritmijas, išēmiju vai infarkta pazīmes agrīnā stadijā; rezultāti tūlītēji pieejami, ļaujot ārstam ātri izvērtēt sirds stāvokli un plānot nepieciešamo ārstēšanu vai papildu izmeklējumus.
Rezultātus un slēdzienu
Izsniegs ārsts
Kādos gadījumos jāveic Elektrokardiogramma?
Elektrokardiogrammu (EKG) veic šādos gadījumos:
- ja pacientam ir sirds ritma traucējumi, elpas trūkums, sāpes krūtīs vai reiboņi;
- pie aizdomām par sirds išēmiju, infarktu vai citām sirds slimības;
- pirms operācijām vai intensīvas fiziskās slodzes, lai novērtētu sirds veselību;
- lai monitorētu terapijas efektivitāti pacientiem ar hroniskām sirds slimībām, vai pēc kardioloģiskām procedūrām.