Psihiatra konsultācijas un izmeklējumi.
Psihiatra konsultācijā tiek izvērtēts pacienta psihiskais stāvoklis, sūdzības un slimības vēsture, kā arī nepieciešamības gadījumā nozīmēti papildu izmeklējumi diagnozes precizēšanai un ārstēšanas plāna izstrādei.
Psihiatrs reizē kā ārsts un uzticības persona.
Stress, trauksme un nomākts garastāvoklis ir biežas sūdzības, par kurām cilvēki nereti runā atklāti. Taču, tiklīdz saruna nonāk līdz psihiatra palīdzībai, daudzi kļūst piesardzīgi aiz aizspriedumu dēļ. Patiesībā psihiatrs ir speciālists, kurš visprecīzāk spēj noteikt, kāda palīdzība nepieciešama, un laikus atklāt, vai aiz garastāvokļa svārstībām neslēpjas slimība, kas prasa ārstēšanu. Bezmiegs un spēku izsīkums var skart ikvienu. Dažkārt pietiek ar atpūtu, taču, ja nomāktība nepāriet, aiz tās var slēpties psihiska problēma. Diemžēl ceļš līdz psihiatram bieži ir novēlots – cilvēkus kavē bailes, aizspriedumi un nepareizi priekšstati. Pastāv mīts, ka psihiatrs ārstē tikai smagas slimības vai ka vizīte nozīmē atzīt sevi par “jukušu”, taču tā nav taisnība. Psihiatrs ir ārsts, kura uzmanības centrā ir psihisko traucējumu diagnostika un ārstēšana. Viņš, līdzīgi kā citu jomu speciālisti, pēta slimības cēloņus un nosaka piemērotāko terapiju. Uzticības pilna saruna ar psihiatru palīdz atrast risinājumu un atgūt psihisko līdzsvaru.
Ja nepieciešama vizīte pie psihiatra.
Kas notiks pirmajā vizītē pie psihiatra? Pirmā vizīte būs garāka, jo vizītes pamatā būs saruna, tāpēc ieteicams jau iepriekš padomāt par savām sūdzībām, to ilgumu un izteiktību, kā arī atcerēties svarīgus dzīves notikumus un situācijas, kas atstājušas dziļāko iespaidu. Ārsts noteikti jautās arī par citām slimībām un lietotajiem medikamentiem, tāpēc, ja iespējams, līdzi jāņem iepriekšējo izmeklējumu dati.
Papildu diagnostikai var būt nepieciešamas analīzes, hormonālie izmeklējumi vai, piemēram, elektroencefalogrāfija un datortomogrāfija. Ja problēma saistīta ar citām saslimšanām, procesā var iesaistīt arī neirologu, psihoterapeitu, ģimenes ārstu vai citus speciālistus. Ja jūtaties drošāk ar tuvinieku klātbūtni, droši ņemiet viņu līdzi – tas palīdzēs gan ārstam, gan pašam pacientam.
Kad būtu jāapmeklē psihiatrs?
Pie psihiatra ieteicams doties, ja ir sūdzības par nomāktu garastāvokli, krasām garastāvokļa svārstībām, miega traucējumiem, trauksmi, panikas lēkmēm, hronisku nogurumu, ēšanas problēmām vai ilgstošu stresu. Vizīte var būt noderīga arī tad, ja atkārtojas reiboņi vai sāpes bez skaidra iemesla.
Pat ja savs simptoms nav minēts, bet psihiski traucējumi apgrūtina ikdienu un saskarsmi, ir vērts meklēt palīdzību. Psihiatrs var būt atbalsts arī sarežģītos dzīves brīžos – piemēram, šķiršanās vai tuvinieka zaudējuma gadījumā.
Palīdzība, kādu saņemsiet.
Kad psihiatrs būs uzklausījis un noskaidrojis problēmas cēloni, viņš piedāvās piemērotāko ārstēšanu – psihoterapiju, medikamentozu terapiju vai abu kombināciju, kas bieži vien sniedz visefektīvāko rezultātu. Nepieciešamības gadījumā ārsts var ieteikt arī sarunas ar psihologu.
Mūsu klīnikā psihiatrs ir uzticības persona, kurai pacienti reizēm atklājas vairāk nekā tuviniekiem. Tas var nenotikt uzreiz, taču uzticība veidojas kopīga darba gaitā. Psihiatrs palīdz gan neirotisku traucējumu, gan depresijas un citu psihiskās veselības problēmu gadījumos, un mūsu speciālisti regulāri papildina zināšanas, lai sniegtu profesionālu un efektīvu palīdzību ikvienam.