Reiboņa cēlonis jāizmeklē padziļināti!
Reibonis vai līdzsvara traucējums pats par sevi nav slimība, bet simptoms. Tas ir kā brīdinājuma zvans, ka organismā kaut kas nav līdzsvarā.
Iedomājieties, ka pieceļaties no gultas un pēkšņi viss apkārt sāk griezties kā karuselī. Kājas kļūst vājas, telpa zaudē stabilitāti, un rodas sajūta, ka tūlīt pakritīsiet. Šādu reiboņa epizodi dzīves laikā piedzīvo līdz pat 25% cilvēku. Dažiem tas ir īss mirklis, bet citiem – bieža un traucējoša parādība, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.
Reibonis nav slimība, bet simptoms
Reibonis nav slimība, bet simptoms, kas var liecināt par dažādām veselības problēmām – līdzsvara traucējumiem, sirds un asinsvadu saslimšanām, smadzeņu vai acu bojājumiem, saindēšanos, neirozi un citām nopietnām saslimšanām. Tieši neirolors var precīzi noteikt iemeslu un piemeklēt piemērotāko ārstēšanu.
Kā var izpausties reibonis?
Reibonis var izpausties dažādi:
sajūta, ka viss apkārt griežās
nestabilitāte un līdzsvara zudums
nelabums vai pat vemšana
Reibonis parasti izraisa sajūtu, ka apkārt viss griežas vai cilvēks svārstās un zaudē līdzsvaru, bieži to pavada slikta dūša, vemšana, samaņas traucējumi, troksnis ausīs vai dzirdes problēmas. Lēkmes ilgums var būt no dažām sekundēm līdz vairākām stundām vai pat dienām.
Kā ārsti iedala reiboņus?
Ārsti reiboņus iedala divās lielās grupās:
Vestibulārais reibonis (vertigo) – visbiežāk saistīts ar līdzsvara sistēmas traucējumiem iekšējā ausī vai smadzenēs
Nevestibulārais reibonis – cēlonis var būt asinsspiediena svārstības, sirds ritma problēmas, anēmija, migrēna vai pat medikamenti
Reiboņa biežākie iemesli
labdabīgais pozicionālais reibonis (BPPV) – visizplatītākais, rodas, kad iekšējā ausī pārvietojas mazi kalcija kristāliņi
Menjēra slimība
asinsrites traucējumi smadzenēs (piemēram, insults)
ausu infekcijas vai iekaisumi
Neirolors, jeb reiboņu ārsts
NeiroLORs ir ārsts, kurš specializējas ausu, līdzsvara un ar nervu sistēmu saistītu LOR slimību diagnostikā un ārstēšanā. Pie viņa vēršas, ja ir reiboņi, līdzsvara traucējumi, troksnis ausīs vai dzirdes pasliktināšanās.
NeiroLORs apvieno otorinolaringologa un neirologa zināšanas, izvērtējot reiboni kā nervu sistēmas, ne tikai ausu problēmu.
Pieteikt NeiroLORa (Otolaringologa) konsultāciju
Pieteikt neirologa konsultāciju
Kad jāvēršas pie speciālista?
Ja jūtat reiboni, šo simptomu nevajadzētu ignorēt – tas var liecināt par nopietnām veselības problēmām. Nereti īpaši gados vecāki cilvēki reiboņus uztver kā vecumam raksturīgu parādību, tomēr patiesībā tie ir ārstējami un var būt bīstami.
Pie neirolora jāvēršas, ja ir:
atkārtoti vai pēkšņi reiboņi
līdzsvara traucējumi
troksnis ausīs
dzirdes pasliktināšanās
slikta dūša vai nestabilitātes sajūta bez redzama iemesla
Kad noteikti jāvēršas pie ārsta?
ja reibonis atkārtojas vai traucē ikdienai
ja pievienojas dzirdes zudums, troksnis ausīs, redzes traucējumi vai galvassāpes
ja reibonis parādās pēkšņi un ir ļoti spēcīgs
Īpaši būtiski ir konsultēties ar ārstu, ja reibonim pievienojas:
neskaidra runa
muskuļu vājums
krūšu sāpes
ekstremitāšu nejutīgums
pēkšņas redzes izmaiņas
Nekavējoties jāmeklē palīdzība, ja reibonim pievienojas:
neskaidra runa
ekstremitāšu vājums vai nejutīgums
redzes traucējumi
samaņas zudums vai krūšu sāpes
Izmeklējumi un LOR ārsta loma
Viens no svarīgākajiem soļiem reiboņa gadījumā ir LOR ārsta konsultācija. Speciālists:
izvērtē ausu un līdzsvara sistēmas veselību
veic Head Impulse Test (HIT) – ātru un nesāpīgu pārbaudi, kas ļauj noteikt, vai reibonis ir saistīts ar vestibulāro sistēmu
palīdz saprast, vai problēma ir ausīs, smadzenēs vai nepieciešami citi izmeklējumi
Ar Dix–Hallpike un HIT testiem vairāk nekā 70% gadījumu iespējams uzreiz noteikt reiboņa izcelsmi. Tas ļauj ātrāk sākt atbilstošu ārstēšanu.
Kad reibonis nav tikai “ausu problēma”
Reibonis ir viens no sarežģītākajiem simptomiem medicīnā, jo tas var sākties iekšējā ausī, bet patiesībā būt saistīts ar centrālās nervu sistēmas darbību.
NeiroLOR apvieno otorinolaringologa un neirologa skatījumu, izvērtējot vestibulāro sistēmu kā daļu no visas nervu sistēmas, un spēj precīzi atšķirt perifēru vertigo no centrāla reiboņa, kad nepieciešama neirologa iesaiste.
Izmeklēšana neaprobežojas ar jautājumu “vai griežas galva” – tiek analizēta simptomu dinamika, provocējošie faktori, acu kustības un līdzsvara reakcijas, kā arī veikti mērķēti testi:
Dix–Hallpike manevrs
galvas impulsa tests (HIT)
nistagma analīze
audiometrija
timpanometrija
NeiroLOR speciālists bieži ir pirmais, kurš atpazīst labdabīgu pozicionālu reiboni, vestibulāru neirītu, Menjēra slimību, vestibulāru migrēnu, kā arī signālus, kas liecina par iespējamu centrālu cēloni un nepieciešamību pēc neiroattēldiagnostikas.
